Kad cilvēki domā par cieto atkritumu apsaimniekošanu, viņi to, visticamāk, saista ar atkritumu izmešanu poligonos vai sadedzināšanu. Lai gan šādas darbības veido svarīgu procesa daļu, optimālas integrētās cieto atkritumu apsaimniekošanas (ISWM) sistēmas izveidē ir iesaistīti dažādi elementi. Piemēram, apstrādes metodes samazina cieto atkritumu apjomu un toksicitāti. Šīs darbības var pārveidot to par ērtāku iznīcināšanas formu. Atkritumu apstrādes un apglabāšanas metodes tiek izvēlētas un izmantotas, pamatojoties uz atkritumu materiālu formu, sastāvu un daudzumu.
Šeit ir galvenās atkritumu apstrādes un iznīcināšanas metodes:
Termiskā apstrāde
Atkritumu termiskā apstrāde attiecas uz procesiem, kuros atkritumu materiālu apstrādei izmanto siltumu. Tālāk ir norādītas dažas no visbiežāk izmantotajām atkritumu termiskās apstrādes metodēm:
Sadedzināšana ir viens no visizplatītākajiem atkritumu apstrādes veidiem. Šī pieeja ietver atkritumu sadedzināšanu skābekļa klātbūtnē. Šo termiskās apstrādes metodi parasti izmanto kā līdzekli, lai atgūtu enerģiju elektrībai vai apkurei. Šai pieejai ir vairākas priekšrocības. Tas ātri samazina atkritumu daudzumu, samazina transportēšanas izmaksas un samazina kaitīgo siltumnīcefekta gāzu emisiju.
Gazifikācija un pirolīze ir divas līdzīgas metodes, kuras abas sadala organiskos atkritumus, pakļaujot atkritumus zemam skābekļa daudzumam un ļoti augstai temperatūrai. Pirolīzē absolūti neizmanto skābekli, savukārt gazifikācija nodrošina ļoti mazu skābekļa daudzumu procesā. Gazifikācija ir izdevīgāka, jo tā ļauj degšanas procesā atgūt enerģiju, neradot gaisa piesārņojumu.
Open Burning ir mantota termiskā atkritumu apstrāde, kas ir videi kaitīga. Šādā procesā izmantotajām sadedzināšanas iekārtām nav piesārņojuma kontroles ierīču. Tie izdala tādas vielas kā heksahlorbenzols, dioksīni, oglekļa monoksīds, cietās daļiņas, gaistoši organiskie savienojumi, policikliskie aromātiskie savienojumi un pelni. Diemžēl šo metodi joprojām izmanto daudzas vietējās varas iestādes starptautiskā mērogā, jo tā piedāvā lētu risinājumu cietajiem atkritumiem.
Izgāztuves un poligoni
Sanitārie poligoni nodrošina visbiežāk izmantoto atkritumu apglabāšanas risinājumu. Šie poligoni ir vēlami, lai novērstu vai samazinātu vides vai sabiedrības veselības apdraudējumu risku atkritumu apglabāšanas dēļ. Šīs vietas atrodas vietās, kur zemes objekti darbojas kā dabiski buferi starp vidi un poligonu. Piemēram, poligona teritoriju var veidot māla augsne, kas ir diezgan izturīga pret bīstamajiem atkritumiem, vai to raksturo virszemes ūdenstilpņu trūkums vai zems ūdens līmenis, kas novērš ūdens piesārņojuma risku. Sanitāro poligonu izmantošana rada vismazāko risku veselībai un videi, taču šādu poligonu izveides izmaksas ir salīdzinoši augstākas nekā citas atkritumu apglabāšanas metodes.
Kontrolējamās izgāztuves ir vairāk vai mazāk tādas pašas kā sanitārās izgāztuves. Šīs izgāztuves atbilst daudzām prasībām, lai tās būtu sanitārās izgāztuves, taču tām var pietrūkt viena vai divu. Šādām izgāztuvēm var būt labi plānota jauda, bet bez šūnu plānošanas. Var nebūt vai daļēja gāzes pārvaldība, pamata uzskaite vai regulārs segums.
Bioreaktoru poligoni ir jaunāko tehnoloģisko pētījumu rezultāts. Šajos poligonos tiek izmantoti izcili mikrobioloģiskie procesi, lai paātrinātu atkritumu sadalīšanos. Kontroles funkcija ir nepārtraukta šķidruma pievienošana, lai uzturētu optimālu mitrumu mikrobu gremošanai. Šķidrumu pievieno, atkārtoti cirkulējot poligona izskalojumu. Ja infiltrāta daudzums nav pietiekams, tiek izmantoti šķidrie atkritumi, piemēram, notekūdeņu dūņas.
Bioremediācija
Bioremediācijā izmanto mikroorganismus, lai sadalītu un noņemtu piesārņotājus no piesārņotās augsnes vai ūdens. To bieži izmanto, lai attīrītu naftas noplūdes, rūpnieciskos notekūdeņus un citus piesārņojuma veidus. Izplatīts piesārņotām vietām un noteiktiem bīstamo atkritumu veidiem.
Kompostēšana ir vēl viena visbiežāk izmantotā atkritumu apglabāšanas vai apstrādes metode, kas ir kontrolēta organisko atkritumu materiālu aerobā sadalīšanās, iedarbojoties maziem bezmugurkaulniekiem un mikroorganismiem. Visizplatītākie kompostēšanas paņēmieni ir statiskā kompostēšana kaudzēs, kompostēšana ar kaitēkļiem, kompostēšana ar vējiem un kompostēšana traukos.
Anaerobā gremošana izmanto arī bioloģiskos procesus organisko materiālu sadalīšanai. Tomēr anaerobā gremošana izmanto no skābekļa un baktērijām brīvu vidi, lai sadalītu atkritumus, kur kompostēšanai ir jābūt gaisam, lai nodrošinātu mikrobu augšanu.
Izvēloties piemērotu atkritumu apstrādes un apglabāšanas metodi, ir svarīgi ņemt vērā atkritumu specifiskās īpašības, vides noteikumus un vietējos apstākļus. Lai efektīvi risinātu dažādas atkritumu plūsmas, bieži tiek izmantotas integrētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, kas apvieno vairākas metodes. Turklāt ilgtspējīgā atkritumu apsaimniekošanā izšķiroša nozīme ir sabiedrības informētībai un līdzdalībai atkritumu samazināšanas un pārstrādes pasākumos.
Izlikšanas laiks: 20. decembris 2023