Kad cilvēki domā par cieto atkritumu apsaimniekošanu, viņi to, iespējams, saista ar atkritumiem, kas tiek izmesti atkritumu poligonos vai sadedzināti. Kaut arī šādas darbības ietver svarīgu procesa daļu, optimāla integrētas cieto atkritumu apsaimniekošanas (ISWM) sistēmas izveidē ir iesaistīti dažādi elementi. Piemēram, apstrādes paņēmieni darbojas, lai samazinātu cieto atkritumu tilpumu un toksicitāti. Šīs darbības var to pārveidot par ērtāku iznīcināšanas formu. Atkritumu apstrādes un apglabāšanas metodes tiek izvēlētas un izmantotas, pamatojoties uz atkritumu materiālu formu, sastāvu un daudzumu.
Šeit ir galvenās atkritumu apstrādes un apglabāšanas metodes:
Termiskā apstrāde
Termisko atkritumu apstrāde attiecas uz procesiem, kas atkritumu materiālu apstrādei izmanto siltumu. Tālāk ir redzamas dažas no visbiežāk izmantotajām siltumietekļu apstrādes metodēm:
Sagaidīšana ir viena no visizplatītākajām atkritumu apstrādes metodēm. Šī pieeja ietver atkritumu materiāla sadedzināšanu skābekļa klātbūtnē. Šo termiskās apstrādes metodi parasti izmanto kā enerģijas atgūšanu elektrībai vai apkurei. Šai pieejai ir vairākas priekšrocības. Tas ātri samazina atkritumu daudzumu, samazina transporta izmaksas un samazina kaitīgās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Gazifikācija un pirolīze ir divas līdzīgas metodes, kuras abas sadalās organiskos atkritumu materiālus, pakļaujot atkritumus mazam skābekļa daudzumam un ļoti augstai temperatūrai. Pirolīze neizmanto absolūti bez skābekļa, kamēr gazifikācija procesā ļauj ļoti mazu skābekļa daudzumu. Gazifikācija ir izdevīgāka, jo tā ļauj sadedzināšanas procesam atgūt enerģiju, neradot gaisa piesārņojumu.
Atklāta dedzināšana ir mantota siltuma atkritumu apstrāde, kas ir videi kaitīga. Šādā procesā izmantotajiem sadedzināšanas krāsnīm nav piesārņojuma kontroles ierīču. Tie izdala tādas vielas kā heksahlorbenzols, dioksīni, oglekļa monoksīds, daļiņas, gaistoši organiski savienojumi, policikliski aromātiski savienojumi un pelni. Diemžēl šo metodi joprojām praktizē daudzas vietējās varas iestādes starptautiskā mērogā, jo tā piedāvā lētu risinājumu cietajiem atkritumiem.
Izgāztuves un poligoni
Sanitārie poligoni nodrošina visbiežāk izmantoto atkritumu apglabāšanas šķīdumu. Šie poligoni ir vēlami, lai novērstu vai samazinātu vides vai sabiedrības veselības apdraudējumu risku atkritumu apglabāšanas dēļ. Šīs vietas atrodas tur, kur zemes īpašības darbojas kā dabiski buferi starp vidi un poligonu. Piemēram, atkritumu poligona zonu var sastāvēt no māla augsnes, kas ir diezgan izturīga pret bīstamiem atkritumiem, vai arī to raksturo virszemes ūdenstilpņu vai zema ūdens līmeņa neesamība, neļaujot ūdens piesārņojuma riskam. Sanitāro atkritumu poligonu izmantošana rada vismazāko risku veselībai un videi, bet šādu atkritumu poligonu izveidošanas izmaksas ir salīdzinoši augstākas nekā citas atkritumu apglabāšanas metodes.
Kontrolētās izgāztuves ir vairāk vai mazāk tādas pašas kā sanitārie poligoni. Šīs izgāztuves atbilst daudzām prasībām par sanitāro poligonu, bet tām var trūkt viena vai divu. Šādām izgāztuvēm var būt labi izplānota spēja, bet bez šūnu plānošanas. Var būt vai daļēja gāzes pārvaldība, pamata uzskaite vai regulārs segums.
Bioreaktoru poligoni ir neseno tehnoloģisko pētījumu rezultāts. Šie poligoni izmanto labākus mikrobioloģiskos procesus, lai paātrinātu atkritumu sadalīšanos. Kontrolējošā īpašība ir nepārtraukta šķidruma pievienošana, lai uzturētu optimālu mitrumu mikrobu gremošanai. Šķidrumu pievieno, atkārtoti cirkulējot poligona izskalojumu. Ja izskalojuma daudzums nav pietiekams, tiek izmantoti šķidrie atkritumi, piemēram, notekūdeņu dūņas.
Bioremedācija
Bioremediācija izmanto mikroorganismus, lai sadalītu un noņemtu piesārņotājus no piesārņotām augsnēm vai ūdens. To bieži izmanto naftas noplūdes, rūpniecības notekūdeņu un citu piesārņojuma veidu ārstēšanai.
Kompostēšana ir vēl viena visbiežāk izmantotā atkritumu apglabāšanas vai attīrīšanas metode, kas ir kontrolēta organisko atkritumu materiālu aerobā sadalīšanās ar mazu bezmugurkaulnieku un mikroorganismu iedarbību. Visizplatītākās kompostēšanas metodes ir statiskā pāļu kompostēšana, kaitēkļu kompostēšana, vējjakas kompostēšana un kompreses kompostēšana.
Anaerobā gremošana izmanto arī bioloģiskos procesus organisko materiālu sadalīšanai. Anaerobā gremošana tomēr izmanto vidi, kas nesatur skābekli un baktērijas, lai sadalītu atkritumu materiālu, kur kompostēšanai jābūt gaisam, lai varētu augt mikrobus.
Izvēloties atbilstošu atkritumu apstrādes un apglabāšanas metodi, ir svarīgi apsvērt atkritumu, vides noteikumu un vietējo apstākļu īpašās īpašības. Integrētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, kas apvieno vairākas metodes, bieži tiek izmantotas, lai efektīvi risinātu dažādas atkritumu plūsmas. Turklāt sabiedrības informētībai un dalībai atkritumu samazināšanā un pārstrādes centienos ir izšķiroša loma ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanā.
Pasta laiks: 20.-2023. Decembris